Man jau ir 44 gadi, un tikai tagad saprotu, cik bezjēdzīgi esmu dzīvojusi visu šo laiku. Ir pat neērti atcerēties…
Jaunībā nekā spoža nebija, studijas augstskolā bija garlaicīgas, arī darbā nebija nekā īpaša. Es pat nekad neesmu staigājusi uz randiņiem. Kā tu vari nojaust, man nav ģimenes.
Iespējams, muļķīgi, bet es sāku rakstīt dienasgrāmatu – sarakstījos pati ar sevi. Šodien ir 10. februāris, un nekas nav noticis. Es nopirku pienu veikalā. Un tā tas notiek dienu no dienas: izmisums, melanholija, vienmuļība.
Sapratu, ka neesmu bijusi uz randiņu kādus piecpadsmit gadus. Par ko es vispār domāju jaunībā? Šķiet, par neko. Noteikti ne par nākotni. Visi mani draugi jau ilgu laiku ir precējušies un katru nedēļas nogali pavada kopā ar ģimeni.
Mēs ar viņiem tiekamies kafejnīcā reizi mēnesī, ne biežāk. Visi ir pārāk aizņemti: kādam jāved bērns uz bērnudārzu, citam uz skolu, vēl kādam jau ir augstskola.
Un tad es sāku domāt par bērniem. Man tas tiešām sāp. Tagad saprotu, ka par mammu vairs nekļūšu, vēl jo mazāk par vecmāmiņu.
Sākumā man iešāvās prātā doma paņemt mazuli no bērnunama. Bet pārņēma bailes. Es taču vispār nezinu, kā rīkoties ar bērniem, un man nav vīra, kurš varētu mani atbalstīt.
Bīstos, ka padarīšu bērnu nelaimīgu, jo esmu garlaicīga un drīz kļūšu veca…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk / stāsta turpinājumu
Tevi noteikti interesēs
- Varētu ēst šādus kartupeļus teju katru dienu: trīs padomju laika receptes, kurām joprojām nav līdzinieku
- Pēc mēneša Rīgā pametu kurjera darbu par 1500 eiro, lai strādātu par 600 – stāstu kāpēc es nenožēloju par savu izvēli
- “Brīvdienas 7.–8. februārī būs neparastākās 21. gadsimtā”: meteorologi brīdina, kam gatavoties
- No 1.marta gaidāmas patīkamas izmaiņas iedzīvotājiem saistībā ar visām Valsts iestādēm: “Sen jau šo vajadzēja”
- Artūrs kāzu dienā izteicās tieši: “Tu teici, ka tava ģimene tev dāvinās dārgas kāzu dāvanas”
- Tamāra Globa nosauc sešas zodiaka zīmes, kuras šajā svētdienā 8. februārī gūs ilgi meklētās atbildes








